Nav jau noslēpums, ka kāršu spēles šad tad uzspēlē arī ģimenes lokā kopā ar bērniem. Protams, nav ko satraukties – tāpēc vien jau bērnam neveidosies atkarība no azartspēlēm, vienkārši, spēlējot kārtis, var arī pavadīt azartisku un jautru vakaru. Un galu galā, kā teicis holandiešu vēsturnieks Johans Heizinga: “Jebkura spēle vispirms un, pirmkārt, ir brīva darbība. Spēle pēc pavēles vairāk nav spēle.”

No rotaļu kāršu spēlēm visizplatītākās ir “Melnais Pēteris”, “Blefs” jeb “Melošana” un “Cūkas” jeb “Duraki”, kā arī “Pokers“. Vispopulārākā tomēr ir “Melnais Pēteris”. Ja gadījumā to neesat spēlējis, varat pamēģināt. Sniedzam nelielu ieskatu, kā to spēlēt, palīgā ņemot savulaik izdoto pamācību grāmatiņu “Kāršu spēles”.

Tātad, pirms spēles sākuma no kāršu spēles izņem sirds, kārava un krusta kalpus, paliek tikai pīķa kalps, to tad arī sauc par Melno Pēteri. Vispirms izlozē pirmo kāršu devēju. Pēdējais pēc kāršu sajaukšanas dod kāršu paciņu pārcelt spēlētājam pa labi un izdala katram spēles dalībniekam aizklātā veidā vienādu skaitu kāršu.

Pēc tam spēlētāji pārbauda savas kārtis, pievēršot uzmanību, vai tajās atrodas divas vienādas kārtis, piemēram, divi kungi. Vienādās kārtis jānoliek galda vidū, pie tam no trim vienādām kārtīm tiek noliktas tikai divas, bet četras vienādas kārtis tiek noliktas visas, jo tiek skaitītas kā divreiz divas vienādas kārtis.

Kad visi spēlētāji savas vienādās kārtis nolikuši uz galda, kāršu devējs dod pirmajam spēlētājam pa kreisi izvilkt no savām atlikušajām kārtīm aizklātā veidā vienu kārti. Pēc kārts izvilkšanas spēlētājs pārbauda, vai tādējādi kārtīs nav radušās divas vienādas kārtis, kuras tiek novietotas uz galda, un tad tas savukārt piedāvā nākošajam spēlētājam izvilkt vienu kārti.

Spēle turpinās tik ilgi, līdz visas kārtis, izņemot pīķa kalpu, ir novietotas uz galda. Tas spēlētājs, kuram paliek rokā pīķa kalps, ir arī Melnais Pēteris. Lielākai jautrībai to parasti atzīmē uzvelkot uz sejas vairākas melnas svītras ar sodrējiem nosmērētu korķi

Ir arī otrs, vēl interesantāks šīs spēles veids. Pēc kāršu paciņas pārcelšanas, kurā atrodas visas kārtis, kāršu devējs izvelk no tām aizklātā veidā vienu kārti un noliek to savrup. Spēles beigās spēlētājs, kuram paliek rokā liekā kārts, ir Melnais Pēteris. Šis spēles veids ir interesantāks tāpēc, ka neviens spēlētājs iepriekš nezina, kura kārts Melnajam Pēterim paliks rokā.